PĒRĻU ZVEJNIEKI
atrodas Gulbenes novada rietumu daļā pie Cēsu un Madonas novadu robežas. Tas atrodas 165 km attālumā no Rīgas un 35 km attālumā no novada centra – Gulbenes. Druvienas pagasts robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastiem Gulbenes novadā, ar Cesvaines un Liezēres pagastiem Madonas novadā un Jaunpiebalgas pagastu Cēsu novadā. Druvienas pagasta teritorija ir 68 km2 . Deklarēto iedzīvotāju skaits – 442 (2022.gada sākumā)
Vairāk informācijas skatīt ŠEIT
Druvienas muižas pirmsākumi meklējami 16.gadsimta beigās. Tagad redzamā apbūve (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis) ir veidojusies 19.–20.gadsimtā. Līdz mūsdienām ir saglabājusies muižas pils (1898.g.) un saimniecības ēkas – klētis, kūtis, kalpu mājas. Kungu māja atrodas muižas parkā, kam piekļaujas skaistas ozolu alejas. Muižas pilī 1951.gadā iekārtoja skolu. Veicot ievērojamus pārbūves darbus 1961.gadā, autentiskais ēkas tornis ir saglābts un 2017.gadā veikti tā atjaunošanas darbi. Lai tuvāk iepazītu muižas vēsturi, iespējams izstaigāt Muižas taku.
Druvienas muižas ēkā (vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis) šobrīd atrodas Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs, kas ir vienīgais šāda veida centrs Gulbenes novadā, kur regulāri tiek piedāvāts apgūt dažādas amatu prasmes. Centrā ir pieejams plašs un interesants piedāvājums klašu kolektīviem, skolēnu grupām, ģimenēm un ikvienam interesentam. Piedāvājumā – arī telpu noma svinībām un pasākumiem, naktsmītnes. Vairāk informācijas – www.druvienasskola.lv
No 2020.gada marta muižas ēkā atrodas arī Druvienas pagasta pārvalde, Druvienas feldšeru vecmāšu punkts, bibliotēka.
Muzejs, kas 1966.gadā ierīkots 1868.gadā celtajā Druvienas pagastskolas ēkā (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis). Šeit apmeklētāji var ne tikai iepazīties ar Latvijas lauku skolas ēku un tās telpu vēsturi 19.un 20.gs.mijā, bet arī ar Druvienas slavenajiem novadniekiem – dzejnieku Jāni Poruku, komponistu Jāni Straumi, mākslinieku Jūliju Straumi, literatūrvēsturnieku Kārli Egli un literatūrzinātnieku Rūdolfu Egli. Muzeja otrajā stāvā iespējams ielūkoties skolas klasē, kāda tā bija 19.-20. gs. mijā – ar katedru, piecvietīgiem soliem, veco karti un harmoniju klases stūrī. Apskatei iekārtota skolēnu guļamistaba un maizes lādīšu kambaris. Muzejā apskatāma arī etnogrāfijas ekspozīcija, kas atspoguļo druvēniešu sadzīvi un nodarbošanos kopš 19.gs.
Muzeja pagalmā ērta vieta atpūtai, iespēja izstaigāt Knipskas pļavu, aiziet līdz Šipkas gravai.
Druvienas Vecās skolas-muzeja vadītāja Anita Graumane, 26473671
1982.gada 10.decembrī Druvienā atklāj jauno kultūras nama ēku. Te tika realizēta arhitektes D.Putniņas ideja, ka katrā celtnē, neatkarīgi no tās atrašanās vietas, mākslai ir jāienāk telpā un jākļūst par cilvēka ikdienas līdzgaitnieci. Tāpēc arī šeit tik daudz mākslas vērtību. Foajē telpā gleznotāju Brigitas un Ralfa Jansonu sienas gleznojumi, ceremoniju zālē dekoratīvo akcentu veido mākslinieces Helgas Melnbārdes – Krisbergas panno “Druvienas dziesma”, lielisko metālkalumu un lustras autori Jēkabs un Miķelis Hoferti. Papildu vērtību sienu gleznojumiem piešķir fakts, ka to tematika ir saistīta ar Druvienas kultūrvēsturi. 2020.gadā šiem mākslas darbiem piešķirts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss. Šis ir reģionam nozīmīgs, attiecīgā laikmeta sabiedrisku būvju arhitektūras raksturīgs paraugs.
Kultūras nama vadītāja Valda Putene – 26402984
pirmo reizi Druviena rakstos minēta 1596.gadā. Izglītības un lasīšanas prasmes radās līdz ar saiešanas namu (lūgšanas namu) ierīkošanu. Druvienā 1819.gadā tādu ierīkoja Tirziešos. Mācītāja Paula Emīla Šatca laikā (1837-1854) par paša mācītāja līdzekļiem pagasta iedzīvotājiem tiek izveidota bibliotēka, kur lasīt gribošajiem izsniedz grāmatas. 1911.gadā Druvienā nodibināta bibliotēku biedrība, 918.gadā izveidota sabiedriska bibliotēka. Pēc otrā pasaules kara Druvienā bibliotēka darbu atsāk 1946.gadā.
Bibliotēka piedāvā grāmatu un periodisko izdevumu krājumu bērniem un pieaugušajiem, bibliotēkas veidotās novadpētniecības tematiskās mapes par pagasta vēsturi, kultūru, cilvēkiem, dažādus tematiskos pasākumus, izstādes, tikšanās ar interesantām personībām, radošās darbnīcas, interneta un datorpakalpojumus, konsultācijas un uzziņas.
Bibliotēkas vadītāja Daiga Apsīte, 26189439
1986.gada 21.jūnijā Silmaču atjaunotajā mājā tika atklāta R.Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” izrādei veltīta ekspozīcija, kā arī notika pirmais brīvdabas uzvedums uz jaunizveidotās brīvdabas estrādes. Mājā tapa muzejs, vienīgais pasaulē, kas ir veltīts vienai izrādei – “Skoderdienas Silmačos”. Apskates telpās – visa informācija par R.Blaumaņa izrādi “Skroderdienas Silmačos”, izrādes atribūtika, arī 1902.gadā rakstītais lugas manuskripts. Muzejā katram apmeklētājam ir iespēja iejusties lugas tēlos, uzvelkot attiecīgā tēla kostīmus – to visu no krāsns augšas vēro Ābrams. “Skroderdienas Silmačos” ir visvairāk spēlētā latviešu autora luga. Tā piedzīvojusi pāri par četrdesmit iestudējumiem Latvijas profesionālajos teātros, neskaitāmus uzvedumus amatierteātros, latviešu trimdas teātra trupās un izrādīta arī Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.
!!! Ekspozīcija zinoša gida vadībā apskatāma no 01.05. – 30.09.
Estrāde uzcelta vietā, kur vairākas mājas sauc par Silmačiem. Apkārtne bijusi apdzīvota jau pirms vairākiem gadsimtiem, par ko liecina estrādes tuvumā esošie Silmaču viduslaiku kapi.
Visiem interesentiem Jāņa Poruka dzimtajā Druvienā ir ir pieejama klausāmtaka, kur var dzirdēt Kristas Annas Belševicas tekstus, kas radušies, staigājot pa Poruka jaunības mežu, un arī paša Poruka tekstus. VAIRĀK
“Nav no Silmačiem līdz Tilta krogam neviena lielāka akmens lielceļa malā, uz kura Kukažiņa nebūtu kādreiz sēdējusi. Nav pasaulē mīļu vārdu, ko Kukažiņa nebūtu teikusi, tāpēc, lūk, tajā apkaimē visi viņu pazīst….” VAIRĀK
