| Projekta mērķis | Sekmēt iedzīvotāju sadarbību un prasmju apguvi vides sakopšanas darbos Druvienas muzeju teritorijās. |
| Kopējās izmaksas, EUR | 490 |
| tai skaitā – Pašu finansējums (ziedojumi, līdzmaksājumi, dalības maksas, brīvprātīgais darbs), EUR | 140 |
| Piesaistītais finansējums (grants), EUR | 350 |
| Finansējuma avots | Biedrība SATEKA, mazo projektu konkurss 2025 “Sarunājamies” |
Druvienas pagastā gandrīz pie katras individuālās mājas ir ābeļdārzs. Tā ir tradīcija, kas saglabājusies no Druvienas muižas laikiem un pārmantota no paaudzes paaudzē. Druvienas muižkungam bija veseli divi ābeļdārzi, ik gadu bagātas ābolu ražas, bija ābolu glabāšanai speciāli izbūvēts pagrabs. Ābeļdārzs visos laikos bijis arī pie Druvienas skolu ēkām. Taču ābeles nav mūžīgas, tās arī regulāri jākopj.
Druvienas Vecās skolas ābeļdārzu sāka atjaunot 1999.gadā, uzsākot jaunu tradīciju – katra absolventu klase savā Pēdējā zvana dienā tur iestādīja vienu ābeli. Dārzs ir sabiedriski pieejama teritorija, kur apmeklētāji ražas laikā dāsni var cienāties ar gardajiem augļiem. Muzeja vadītāja bagātas ražas reizē aicina ābolus lasīt arī vietējos iedzīvotājus. Taču paaudzes mainās un jaunākā gadagājuma druvēniešiem trūkst prasmes veikt pareizu ābeļu zaru vainagu veidošanu, tas nekad nebija darīts arī Vecās skolas dārzā. Biedrības aptaujā vietējie iedzīvotāji izteica nepieciešamību pēc šādas aktivitātes. Biedrības “Sateka” mazo projektu konkurss sniedza iespēju sagatavot un realizēt projektu, lai atbalstītu vietējo iedzīvotāju iniciatīvu. 15.jūnijā Druvienas Vecās skolas – muzeja ābeļdārzā, piedaloties 30 dalībniekiem, pagasta attīstības biedrība “Pērļu zvejnieki” organizēja šī projekta norisi. Vairākas jaunās ģimenes šajā pasākumā piedalījās kopā ar bērniem, kuri aktīvi līdzdarbojās un bija čakli palīgi.
Tādējādi tika gūts gan personīgais, gan sabiedriskais labums – apgūtas jaunas prasmes un sakopta sabiedriski pieejama teritorija. Apmācības vadīja Gundega un Guntars Sebri no Daukstu pagasta Z/S “Pļavnieki”.
Paldies biedrībai “SATEKA” par iespēju un iedzīvotājiem par atsaucību un ieinteresētību!






| Projekta mērķis | 1.Piesaistīt īpašu uzmanību klūgu pinēju amatam, lai sekmētu sabiedrības |
| Kopējās izmaksas, EUR | 3750 |
| tai skaitā – pašvaldības finansējums, EUR | 750 |
| Piesaistītais finansējums (grants), EUR | 3000 |
| Finansējuma avots | Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” Vidzemes kultūras programma 2025 |
No prasmēm līdz sadarbībai – klūgu pinēju svētku atskats
Aizvadītie klūgu pinēju svētki, kas notika Druvienā 31.05.2025., pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku – pinēju un svētku apmeklētāju, sniedzot iespēju ne tikai vērot un apgūt dažādus pīšanas tehnikas veidus (sloksnīšu, doņu, saknīšu, meldru un klūdziņu pīšanu), bet arī diskutēt par amata nākotni Latvijā. Pasākuma atmosfēra bija piepildīta ar radošumu un tradīciju stiprināšanu, pierādot, ka klūgu pīšana joprojām ir nozīmīga tautas amata sastāvdaļa.
Pasākuma laikā īpaši aizkustināja jaunās paaudzes interese par darbošanos ar klūdziņām– bērni ar neticamu pacietību un aizrautību veidoja atraktīvās pūcītes, katrs piešķirot savam darinājumam raksturīgu un unikālu izskatu. Šī patiesā radošā dzirksts apliecināja, ka dabas materiāli un seno amatu prasmes spēj aizraut arī jaunākos dalībniekus.
Skatījums uz nākotni – uzlabojumi un attīstība Diskusijās par nākamajiem svētkiem tika izvirzīti vairāki būtiski mērķi:
Nepieciešamība pēc apkopotas informācijas par Latvijas pinējiem Pasākuma laikā tika uzsvērta būtiska problēma – Latvijā trūkst visiem pieejamas apkopotas informācijas par pinējiem, viņu atrašanās vietām un kontaktinformāciju. Šāda datubāze ne tikai atvieglotu amata pratēju savstarpējo saziņu, bet arī veicinātu jauno interesentu iespējas apgūt prasmes un sazināties ar meistariem. Nākotnes mērķis varētu būt šāda resursa izveide, kas kalpotu par atspēriena punktu amatniekiem, pasākumu organizatoriem un interesentiem.
Šis pasākums, pinēju diskusijas un apmeklētāju izrādītā interese apliecina klūgu pinēju amata dzīvotspēju, un nākamie svētki solās būt vēl nozīmīgāki, stiprinot tradīcijas, veicinot sadarbību un radot jaunas attīstības perspektīvas.
