Sarunas ābeļdārzā

Projekta mērķis

Sekmēt iedzīvotāju sadarbību un prasmju apguvi vides sakopšanas darbos Druvienas muzeju teritorijās.

Kopējās izmaksas, EUR490
tai skaitā – Pašu finansējums (ziedojumi, līdzmaksājumi, dalības maksas, brīvprātīgais darbs), EUR140
Piesaistītais finansējums (grants), EUR350
Finansējuma avotsBiedrība SATEKA, mazo projektu konkurss 2025 “Sarunājamies”

Druvienas pagastā gandrīz pie katras individuālās mājas ir ābeļdārzs. Tā ir tradīcija, kas saglabājusies no Druvienas muižas laikiem un pārmantota no paaudzes paaudzē. Druvienas muižkungam bija veseli divi ābeļdārzi, ik gadu bagātas ābolu ražas, bija ābolu glabāšanai speciāli izbūvēts pagrabs. Ābeļdārzs visos laikos bijis arī pie Druvienas skolu ēkām. Taču ābeles nav mūžīgas, tās arī regulāri jākopj.

Druvienas Vecās skolas ābeļdārzu sāka atjaunot 1999.gadā, uzsākot jaunu tradīciju – katra absolventu klase savā Pēdējā zvana dienā tur iestādīja vienu ābeli.  Dārzs ir sabiedriski pieejama teritorija, kur apmeklētāji ražas laikā dāsni var cienāties ar gardajiem augļiem. Muzeja vadītāja bagātas ražas reizē aicina ābolus lasīt arī vietējos iedzīvotājus. Taču paaudzes mainās un jaunākā gadagājuma druvēniešiem trūkst prasmes veikt pareizu ābeļu zaru vainagu veidošanu, tas nekad nebija darīts arī Vecās skolas dārzā. Biedrības aptaujā vietējie iedzīvotāji izteica nepieciešamību pēc šādas aktivitātes. Biedrības “Sateka” mazo projektu konkurss sniedza iespēju sagatavot un realizēt projektu, lai atbalstītu vietējo iedzīvotāju iniciatīvu. 15.jūnijā Druvienas Vecās skolas – muzeja ābeļdārzā, piedaloties 30 dalībniekiem, pagasta attīstības biedrība “Pērļu zvejnieki” organizēja šī projekta norisi. Vairākas jaunās ģimenes šajā pasākumā piedalījās kopā ar bērniem, kuri aktīvi līdzdarbojās un bija čakli palīgi.

Tādējādi tika gūts gan personīgais, gan sabiedriskais labums – apgūtas jaunas prasmes un sakopta sabiedriski pieejama teritorija. Apmācības vadīja Gundega un Guntars Sebri no Daukstu pagasta Z/S  “Pļavnieki”.

Paldies biedrībai “SATEKA” par iespēju un iedzīvotājiem par atsaucību un ieinteresētību!

Klūgu pinēju svētki Druvienas muižā

Projekta mērķis

1.Piesaistīt īpašu uzmanību klūgu pinēju amatam, lai sekmētu sabiedrības
izglītošanu un ieinteresētību, radītu meistaru satikšanās iespēju un diskusiju
par amata prasmju saglabāšanu un attīstību Vidzemes vēsturiskajā zemē,
Latvijā kopumā.
2. Sekmēt sabiedrības izglītošanu un interesi par materiālo un nemateriālo
kultūras mantojumu, klūgu pīšanu kā vienu no amatniecības nozarēm, kas
var būt kā jēgpilna brīvā laika pavadīšanas iespēja, gan arī kā
uzņēmējdarbības veids.
3. Iedibināt jaunu tradīciju – Klūgu pinēju svētki, kur satikties meistariem,
dalīties pieredzē, diskutēt par sasniegumiem un problēmām savā nozarē.
4. Popularizēt Druvienu kā īpašu, amatniecības tradīcijām bagātu galamērķi
Vidzemes kultūrtelpā..

Kopējās izmaksas, EUR3750
tai skaitā – pašvaldības finansējums, EUR750
Piesaistītais finansējums (grants), EUR3000
Finansējuma avotsValsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas
“Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”
Vidzemes kultūras programma 2025

No prasmēm līdz sadarbībai – klūgu pinēju svētku atskats

Aizvadītie klūgu pinēju svētki, kas notika Druvienā 31.05.2025., pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku – pinēju un svētku apmeklētāju, sniedzot iespēju ne tikai vērot un apgūt dažādus pīšanas tehnikas veidus (sloksnīšu, doņu, saknīšu, meldru un klūdziņu pīšanu), bet arī diskutēt par amata nākotni Latvijā. Pasākuma atmosfēra bija piepildīta ar radošumu un tradīciju stiprināšanu, pierādot, ka klūgu pīšana joprojām ir nozīmīga tautas amata sastāvdaļa.

Pasākuma laikā īpaši aizkustināja jaunās paaudzes interese par darbošanos ar klūdziņām– bērni ar neticamu pacietību un aizrautību veidoja atraktīvās pūcītes, katrs piešķirot savam darinājumam raksturīgu un unikālu izskatu. Šī patiesā radošā dzirksts apliecināja, ka dabas materiāli un seno amatu prasmes spēj aizraut arī jaunākos dalībniekus.

Skatījums uz nākotni – uzlabojumi un attīstība Diskusijās par nākamajiem svētkiem tika izvirzīti vairāki būtiski mērķi:

  • Pieredzes apmaiņa un kontakti – nākamajos svētkos plānots vairāk laika atvēlēt meistaru savstarpējām sarunām, pieredzes apmaiņai un citām sadarbības formām.
  • Pasākuma datums – debatēs izskanēja ierosinājums nākamos svētkus organizēt jūlija vidū, kas būtu optimāls laiks gan meistariem, gan apmeklētājiem.
  • Meistarklases un darbnīcas – turpināt padziļinātas apmācības, kurās katrs pīšanas veids tiktu demonstrēts ar praktisku interesentu iesaisti. Bērniem piedāvāt praktiskas darbošanās iespējas ar dabas materiāliem – vairākas radošas meistarklases, kurās viņi var izpausties, mācīties un ar prieku radīt.
  • Tirgus laukums – iespēja amatniekiem prezentēt un pārdot savus darbus – gan pinumus, gan pinējiem nepieciešamos specifiskos instrumentus un aprīkojumu.
  • Diskusijas par amata saglabāšanu – organizēt paneļdiskusijas par amata nākotni Latvijā, potenciālajiem finansējuma avotiem un amata attīstības virzieniem.

Nepieciešamība pēc apkopotas informācijas par Latvijas pinējiem Pasākuma laikā tika uzsvērta būtiska problēma – Latvijā trūkst visiem pieejamas apkopotas informācijas par pinējiem, viņu atrašanās vietām un kontaktinformāciju. Šāda datubāze ne tikai atvieglotu amata pratēju savstarpējo saziņu, bet arī veicinātu jauno interesentu iespējas apgūt prasmes un sazināties ar meistariem. Nākotnes mērķis varētu būt šāda resursa izveide, kas kalpotu par atspēriena punktu amatniekiem, pasākumu organizatoriem un interesentiem.

Šis pasākums, pinēju diskusijas un apmeklētāju izrādītā interese apliecina klūgu pinēju amata dzīvotspēju, un nākamie svētki solās būt vēl nozīmīgāki, stiprinot tradīcijas, veicinot sadarbību un radot jaunas attīstības perspektīvas.